Kabeļu līniju trases plāno tā, lai tajās būtu pēc iespējas mazāk infrastruktūras elementu, inženiertīklu u. c. Tomēr nav reāli, ka kabeļu līnija stieptos taisnā līnijā, neapejot nevienu šķērsli. Tāpēc praktisku un drošības apsvērumu dēļ izmanto tādas būves kā kabeļu tuneļi, kanāli, šahtas vai estakādes.
Kabeļu tuneļi un telpas
Kabeļu tunelis ir īpaša telpa, kurā gulda kabeļus un vadus. Tā platumam jābūt vismaz 80 cm (ejas vietās) un augstumam – 200 cm. Jānodrošina droša vide, lai pasargātu kabeļus no bojājumiem. Pirmkārt, kabeļu tuneļiem un telpām jābūt būvētiem no nedegošiem materiāliem. Tāpat to būvniecība jāplāno tā, lai maksimāli novērstu ūdens un netīrumu iekļūšanu. Tātad drošības noteikumu ievērošanai nepieciešams ne tikai guldīšanas aprīkojums, piemēram, kabeļu spoļu attinējs, bet arī pareiza tuneļu un citu kabeļu līniju elementu projektēšana.
Tuneļos jānodrošina arī virkne aizsardzības pasākumu pret dažādiem faktoriem, kas var bojāt kabeļus. Pirmām kārtām te ierīko drenāžu, jo mitrums neizbēgami izraisa koroziju. Turklāt jānodrošina dabiska vai mākslīga gaisa pieplūde ar iespēju to vajadzības gadījumā pārtraukt. Prasības ejas platumam nav nejaušas – tām jāļauj evakuēt cilvēkus. Ja tunelis ir garāks par 20 metriem, jānodrošina elektriskais apgaismojums.
Ļoti svarīga ir ugunsdrošība. Ja tuneļa garums pārsniedz 100 metrus, tas jāsadala ugunsdrošības nodalījumos, kuru garums nepārsniedz 100 metrus (ieteicams 50 metri). Nodalījumi jāatdala ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturība ir vismaz 30 minūtes.
Kabeļu kanāli
Kabeļu kanāls kalpo vadu montāžai virs zemes vai zemē. To var ierīkot grīdā vai virs tās. Izmanto dažādus kanālu veidus: atvērtus vai slēgtus. To izmēri ir tik mazi, ka cilvēki tajos, protams, nevar iekļūt. Taču instalācijas caurulēm, vadiem un kabeļiem var piekļūt visā kanāla garumā, kas noder apkopes un iespējamu remontu laikā. Montāžai nepieciešami rullīši kabeļu renēm, taču jāizpilda arī virkne citu prasību. Pirmkārt, tāpat kā tuneļiem, kanāliem jābūt no nedegošiem materiāliem. Svarīgi, lai plātnes, no kurām tie sastāv, būtu noņemamas visā kanāla garumā, tomēr pieļaujami arī kanāli bez piekļuves no augšas (bet ne garāki par 200 cm). Korozijas draudu dēļ arī šeit nepieciešama drenāža. Ugunsdrošības jomā pieļaujams vairāk nekā viens risinājums. Pirmkārt, visu kanālu var aizbērt ar smiltīm. Alternatīva ir sadalīšana ugunsdrošības nodalījumos ar ugunsdrošām starpsienām. Taču jāņem vērā, ka starpsienas nedrīkst traucēt drenāžai. Kanālus izmanto ļoti dažādās vietās, tāpēc mitruma iekļūšanas risks visur nav vienāds. Ja kanāls atrodas ēkā vai virs gruntsūdens līmeņa, pieļaujama grunts pamatne. Taču tā pienācīgi jāaizsargā: ar 10 centimetrus biezu sablīvētas grants un smilts kārtu.
Kabeļu šahtas
Vēl viena būve, ko izmanto kabeļu līniju izbūvē, ir kabeļu šahtas. Tās ir nodalītas vertikālas šahtas, kas savieno vismaz divus ēkas stāvus. Kabeļus tajās stiprina uz kabeļu kāpnēm vai kabeļu kanālos. Arī kabeļu šahtām jābūt būvētām no nedegošiem materiāliem. Turklāt tās sadala ugunsdrošības nodalījumos ar starpsienām, kuru ugunsizturība ir 90 minūtes. Jānodrošina piekļuve katram ugunsdrošības nodalījumam, lai varētu veikt ekspluatācijas darbus.
Kabeļu estakādes
Estakādes sauc arī par kabeļu tiltiem. Tās ir virszemes būves kabeļu guldīšanai. To sastāvā parasti ir plaukti, kabeļu kāpnes vai kabeļu renes. Izmanto atvērtas, nosegtas vai slēgtas estakādes. Drošības apsvērumu dēļ metāla konstrukcija jāzemē. Estakādes pasargā kabeļus no tiešiem saules stariem. Tām jābūt būvētām tā, lai kabeļus varētu notīrīt no putekļiem un citiem netīrumiem. Projektējot estakādes, ņem vērā arī iekārtas paplašināšanas perspektīvas. Tam jāpielāgo mehāniskā izturība un vieta, lai nākotnē varētu pievienot jaunus kabeļus.
Aizsargčaulas
Līnijas izbūves laikā aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem nodrošina dažāda veida rullīši, piemēram, stūra kabeļa rullītis. Aizsardzība nepieciešama arī līnijas ekspluatācijas laikā. Tāpēc izmanto aizsargčaulas, kas ir izturīgas pret ārējiem faktoriem. Tās ir papildu aizsardzība pret mitrumu, jo tās jāuzstāda tā, lai iekšpusē neuzkrātos ūdens vai dūņas. Pēc kabeļu ieguldīšanas aizsargčaulas noblīvē ar nedegošu materiālu.
Kabeļu līnijas izbūvei nepieciešama pārdomāta projektēšana: neaizstājami izrādās tādi elementi kā kabeļu kanāli, estakādes vai šahtas. Katram no tiem izšķiroši ir nodrošināt ugunsdrošību.