Guldot kabeļus, nereti tos nepieciešams arī savienot. Lai to darītu droši un izvairītos no neblīvumiem, jāizmanto piemērots aprīkojums un jābūt pietiekamām prasmēm. Šodien tuvāk aplūkosim pareizu kabeļu savienošanu un tam nepieciešamo aprīkojumu.
Kabeļu savienošana ar kabeļu uzmavām
Kabeļus savieno ar kabeļu savienojuma uzmavām. Taču nepieciešams arī cits aprīkojums, piemēram, hidrauliskās kabeļu šķēres. Izvēloties gala apdares un savienojuma uzmavas, jāņem vērā vairāki faktori. Tās jāizvēlas atbilstoši kabeļa tipam, nominālajam spriegumam, šķērsgriezumam un dzīslu skaitam, kā arī kabeļu līnijas apkārtnes apstākļiem. Nepieciešami arī precīzi aprēķini, jo savienošanas elementiem jābūt piemērotiem īssavienojuma apstākļiem un nepieciešamajai ilgstošajai strāvas slodzei. Īpašus drošības pasākumus piemēro kabeļiem ar nominālo spriegumu virs 1 kV – šeit, savienojot apvalkus, pievieno metāla ieliktņus. Šķietami tas ir vienkāršs elements, taču tas nodrošina labāku hermētiskumu un garantē nepārtrauktību.
Kabeļu uzmavas nevar uzstādīt jebkurā vidē. Tās nevajadzētu izvietot telpās ar paaugstinātu sprādziena risku. Tāpēc izslēgtas ir tādas vietas kā slēgtas telpas, tuneļi, kanāli vai kabeļu šahtas. Gadās, ka šo ieteikumu nav iespējams ievērot. Tad savienojumu izveidot drīkst, taču uzmava nedrīkst būt čuguna korpusā. Īpašu tehniku izmanto arī vienas dzīslas kabeļu kūļu savienošanā, jo uzmavām uz atsevišķajiem kabeļiem jābūt nobīdītām vienai pret otru.
Kabeļa posmu savienojumi
Tāpat kā kabeļu presēšanas instrumentam vai citam kabeļu līniju guldīšanā izmantotajam aprīkojumam, uzmavām jāatbilst konkrētām tehniskajām prasībām. Pirmkārt, uzmavu metāla daļām jābūt hermētiski pielodētām pie kabeļu apvalkiem, kas arī ir no metāla. Drošības apsvērumu dēļ jānodrošina arī katras savienojamās dzīslas izolācija. Kopīga izolācija pieļaujama tikai stingri noteiktos gadījumos: ja nominālais spriegums nepārsniedz 1 kV un uzmava ir piepildīta ar materiālu, kam ir blīvējošas un izolējošas īpašības.
Jāņem vērā īssavienojuma strāvas izturība: metāla savienojumu kopējā izturība ar zemētiem kabeļu apvalkiem, atpakaļvadošajām dzīslām un bruņām nedrīkst būt mazāka par savienojamo apvalku, bruņu un atpakaļvadošo dzīslu īssavienojuma strāvas izturību. Obligāti jāizveido arī pamatīgi savienojumi: metāla apvalkiem, atpakaļvadošajām dzīslām un bruņām jābūt metāliski savienotām ne tikai savā starpā, bet arī ar uzmavām, gala apdarēm un zemējumu. Pareizi projektēti savienojumi un prasmīgi izmantots hidrauliskais presēšanas instruments ļauj līdz minimumam samazināt tajos inducētās strāvas plūsmu.
Kā nodrošināt nepieciešamo aizsardzību pret elektrošoku?
Drošībai nepieciešams ne tikai pareizi savienot kabeļus, bet arī nodrošināt aizsardzību pret elektrošoku. Tāpēc jāizveido pareizs zemējums. Jāzemē gala apdares korpusi un pamatnes. Gadās, ka izmanto kabeļu galus bez gala apdares vai gala apdares ir no izolācijas materiāla. Šādā gadījumā kabeļu metāla apvalki, atpakaļvadošās dzīslas un bruņas jāsavieno ar zemējumu.
Katram projektam nepieciešams individuāls drošības novērtējums, tāpēc dažkārt aizsardzībai pret elektrošoku izmanto citus risinājumus. Pieļaujams nesavienot vienu kabeļa galu ar zemējumu. Šādu risinājumu izvēlas īpaši tāpēc, lai traucējuma gadījumā novērstu elektriskā potenciāla iznešanu ārpus apakšstacijas teritorijas. Dažos gadījumos var arī pārtraukt elektrisko nepārtrauktību. Taču tad jānodrošina īpaši aizsardzības līdzekļi, kas novērš elektrošoku.
Drošas kabeļu pārgriešanas noteikumi
Darbos ar elektrolīnijām drošības noteikumi jāievēro ik uz soļa, īpaši tādos darbos kā griešana. Nav pārliecības, ka pārgriešanai sagatavotais kabelis ir pienācīgi zemēts un atslēgts sadalietaisē. Tāpēc kabeļu griešanas darbus jau iepriekš uzskata par darbiem zem sprieguma. Tādēļ jāizmanto tādi drošības līdzekļi kā dielektriskie cimdi un apavi, aizsargbrilles, kā arī izolējošas platformas un paklāji.
Kabeļu līnijām, kas jau nodotas ekspluatācijā, vienmēr jārēķinās, ka bruņas un apvalks var būt zem sprieguma. Atsegtam kabelim nekad nedrīkst pieskarties, to pārnest vai pārvietot. Īpaši augstsprieguma kabeļiem gadās, ka pat pēc atslēgšanas kabelis saglabā spriegumu. Droši sākt darbu var tikai pēc tam, kad izmērīts, ka kabelis nav zem sprieguma.
Katrā darbā ar elektrību jāievēro piesardzība, lai izvairītos no elektrošoka. Taču kabeļu līnijās risks ir vēl lielāks, tāpēc jāievēro instrukcijas – katrā darbu un apkopes posmā.